Kaspersky Lab - Vislabākā aizsardzība, lieliskas cenas!
Sākumlapa » Notikumi » Kaspersky Lab sūdz tiesā neslavas cēlājus I

Kaspersky Lab sūdz tiesā neslavas cēlājus I

Lai gan ne ar ko nepamatoti apvainojumi, pie kuru producēšanas savas prasmes ir pielikuši valstu spiegošanas meistari, kuriem neiet pie sirds Kaspersky Lab principiālā nostāja detektēt visu ļaunprogrammatūru, ir biruši kā no pārpilnības raga, mēs līdz šim gandrīz neatspoguļojām to AntiVirus.LV. Bet nu arī mums pacietības mērs ir pilns, jo īpaši tāpēc, ka klusēšana kaut kādā mērā ir sekmējusi dažu labu mūsu pašu negodprātīgāku bāleliņu censties gūt kaut kādu labumiņu no izveidojušās situācijas.

Kamēr konkurenti antivīrusu laukā mums aiz muguras ir mēģinājuši uzdot uzbrukumus Kaspersky Lab reputācijai par savu priekšrocību (nožēlojami), tikmēr dažs labs politiķis, saskatot iespējas gūt politisku kapitālu, ir mēģinājis pat uzmesties par tēvzemes kibersargu. Ne vieni, ne otri laikam tā īsti līdz galam nav sapratuši, ka uzbrukumos uzņēmumam Kaspersky Lab aiz viņu mugurām patiesībā rēgojas lielo valstu digitālie Džeimsi Bondi, kuri vienlaicīgi ir arī ievainojamību kolekcionāri, kas apzināti atstāj mūsu sistēmas caurumainas, un valstu-sponsorēto spiegošanas un sabotāžas programmu radītāji. Par šīs jezgas negatīvo ietekmi uz mūsu visu kiberdrošību, ieskaitot valsts kiberdrošību, mēs parunāsim atsevišķi, bet tagad apskatīsim pāris nesenus incidentus, kas nonākuši līdz tiesu darbiem. Pirmo ir aprakstījis pats Jevgēņijs Kasperskis un zemāk mēs piedāvājam tulkojumu viņa vēstījumam.

 

Holandiešu hakere, lielā kiberpolitika un „īstas” viltus ziņas anatomija

Gandrīz pirms 21 gada es sāku savu mūža darbu, lai padarītu pasauli drošāku un labāku. Šodien mēs lepojamies, ka ar saviem kiberdrošības risinājumiem aizsargājam vairāk nekā 400 miljonu patērētāju un 270 000 organizāciju digitālo dzīvi visā pasaulē. Tāpat kā daudzi citi uzņēmumi, kuru mērķis ir cilvēku dzīves uzlabošana, arī mēs zinām, ka stiprākie vēji pūš kalna virsotnē. Mums tādi vēji ir nepatiesas ziņas, ko izplata plašsaziņas līdzekļi. Un mūsdienu „mediakrātijas” un viltus ziņu plūdu apstākļos stāvoklis kļūst arvien sliktāks.

Jau gandrīz četrus gadus dažos ASV plašsaziņas līdzekļos tiek izplatīti pilnīgi nepatiesi stāsti par kibersazvērestībām, kuras pret visu brīvo pasauli organizējot slepenie dienesti un jūsu padevīgais kalps.

Visas šīs paranoiskās pasakas par mums ir veidotas pēc viena parauga. Tāpēc to pamatstruktūra un retorika vienmēr ir vienāda:

  • nenosauktas ASV izlūkdienestu amatpersonas atklāj dažiem konkrētā plašsaziņas līdzekļa pārstāvjiem „šokējošas ziņas” par [ievietot pēc vajadzības];
  • galvenokārt tiek izmantoti anonīmi avoti; visi minētie „avoti” ir nekompetenti / nekvalificējas kā avoti;
  • netiek minēti pierādījumi par jebkādu pārkāpumu no mūsu puses (loģiski, jo pārkāpumu nav);
  • notiek realitātes kropļošana, pamatojoties uz Pareto principu (80% patiesības + 20% izdomas = nekaunīgi meli);
  • pēc tam šīs mediju pasakas tiek izmantotas kā pamats politisku lēmumu pieņemšanai (pierādījums).

Jums droši vien rodas jautājums: ja jau visi šie stāsti par mums tiešām nav patiesi, kāpēc tad mēs neesam uzsākuši tiesvedību ASV. Īsā atbilde: ASV tiesību akti ļoti apgrūtina plašsaziņas līdzekļu ziņojumu patiesuma konstatēšanu. Tajā pašā laikā pastāv „mediakrātija” — ar „ziņām”, kas vispār nav ziņas, bet tikai līdzeklis, lai lasītāju prātos veidotu „ienaidnieka” tēlu un tā ietekmētu šo mediju lasītāju viedokli. Bet tas vēl nav viss. Šīs „ne-ziņas” tiek izmantotas, lai attaisnotu augsta līmeņa politiskos pasākumus pret nākamo uzņēmumu, kas reiz kritīs nežēlastībā. Jā, pēdējā laikā tas skar ne tikai Kaspersky Lab; kampaņa ar katru mēnesi paplašinās, ietekmējot arī citus uzņēmumus.

 

 

Satraucoši, ka šī mediakrātija ir ļoti ietekmīga un ļoti lipīga — tik lipīga, ka tagad to var just visā pasaulē, nevis tikai Amerikā. Un nu tā ir sasniegusi arī Nīderlandi.


 

Mediakrātija: līdzeklis, lai lasītāju prātos veidotu „ienaidnieka” tēlu un ar nepatiesiem apgalvojumiem pamatotu politisku lēmumu pieņemšanu. Diemžēl ļoti lipīga.

 


Šā gada 3. februārī Nīderlandes lielākais laikraksts De Telegraaf publicēja „sensacionālu” rakstu par hakeri, kura it kā esot apgalvojusi, ka ielauzusies mūsu Nīderlandes biroja datortīklā (atrazdamās ārpusē pie ēkas), un viņai izdevies iegūt vairākas IP adreses. Tā it kā esot bijusi daļa no izmeklēšanas, lai atklātu informācijas noplūdi Nīderlandes parlamentā, un šī noplūde bijusi organizēta, lai palīdzētu „krieviem”. Uz neizbēgamiem jautājumiem, piemēram, kāpēc uzlauza tieši mūsu tīklu, kāpēc tika iegūtas šīs konkrētās IP adreses utt., rakstā netika sniegtas atbildes, taču mums galvenais bija apgalvojums, ka kāds ir ielauzies mūsu ļoti drošajā korporatīvajā tīklā.

 

 

Pret tādu apgalvojumu mēs izturamies nopietni. Mēs taču esam kiberdrošības uzņēmums! Dabiski, ka veicām iekšēju izmeklēšanu. Varat trīsreiz minēt, kāds bija rezultāts. Neviens neko nebija uzlauzis. Bet tas ir tikai šī nožēlojamā stāsta sākums.

Hakere, kura, saskaņā ar avīžu ziņu, esot apgalvojusi, ka ielauzusies mūsu tīklā, izrādās, noliedz, ka par to ar kādu runājusi un ka būtu ielauzusies šajā tīklā. Tas nozīmē, ka šis stāsts ir safabricējums — un to apstiprina hakeres liecība, viņas e-pasta arhīvs un personiskie tālruņa sarunu ieraksti, kā arī vēl viena liecinieka liecība.

Bet nesteidzieties smieties. Tālāk būs vēl smieklīgāk…

Satraucošā stāsta pavedieni ved pie bijušā Nīderlandes ministra Villema Fermēnda, kurš, starp citu, kopā ar iepriekšminēto hakeri agrāk uzrakstījis grāmatu par kiberdrošību, taču pēc tam tā izņemta no apgrozības kā plaģiāts. De Telegraaf apgalvo, ka anonīms avots žurnālistiem ziņojis par Kaspersky Lab Nīderlandes biroja datortīkla uzlaušanu, un pierādījumi norāda uz Fermēndu kā šo anonīmo avotu, kurš it kā pačukstējis melu stāstu laikrakstam. Savukārt Fermēnds vairākkārt ir to noliedzis.


 

Šis gadījums ir tikai viens simptoms plašai slimībai, kura nekādā ziņā nav skārusi Nīderlandi vien.

 


Neaizmirsīsim arī pašus De Telegraaf žurnālistus. Par spīti ievērojamām atšķirībām dažādos apgalvojumos par raksta avotiem, pašas apsūdzības nepamatotībai, kā arī bezkaunīgai žurnālistikas ētikas pārkāpšanai viņi, atklāti sakot, meloja saviem lasītājiem, publicējot oportūnistisku, viņu pašu mērķiem kalpojošu un nepatiesu rakstu.

Tas viss pārtop īstā digitālā laikmeta elektroniskā ziepju operā!

Pēc tam, kad bija izsmeltas visas iespējas atrisināt problēmu tiešās pārrunās ar Nīderlandes laikrakstu, mēs nolēmām, ka vienīgā atlikusī iespēja ir vērsties tiesā. Par laimi, Eiropas tiesību akti nodrošina organizācijām iespēju tiesā aizstāvēt savu reputāciju. Tātad 25. maijā mēs iesniedza sūdzību par neslavas celšanu gan pret laikrakstu, gan pret Fermēnda kungu, pieprasot, lai laikraksts publicē labojumu. Es jūs informēšu par to, kas notiks tālāk.

Faktiski galvenais šeit nav pati avīzes publikācija. Tā ir tikai simptoms daudz plašākai slimībai, kas nekādā ziņā nav raksturīga tikai Nīderlandei vien. Šī slimība ir histērijas uzkurināšana sabiedrībā, kas, tāpat kā raganu medībās viduslaikos, iezīmē vienus — no šīm valstīm — kā sliktos un otrus — no tām valstīm — kā labos; tam visam pamatā ir, maigi sakot, apšaubāmi argumenti un standarti. Nesens piemērs ir absurdie, mediakrātijas izraisītie ierobežojumi, ko piemēro Nīderlandes politiķi: valsts līmeņa politiskie lēmumi tiek balstīti uz plašsaziņas līdzekļu meliem un hipotētiskiem draudiem filmas Īpašais ziņojums stilā.

Un visbeidzot…

Mūsu programmatūras izmantošanas riski ir tikai hipotētiski. Tikpat hipotētiski kā jebkuras citas valsts jebkuras citas kiberdrošības programmatūras lietošanas gadījumā. Bet risks kļūt par īsta kiberuzbrukuma upuri ir reāls un ārkārtīgi augsts. Turklāt kiberuzbrukumus var veikt ne tikai ļoti ļauni noziedznieki, bet arī šķietami labdabīgas grupas vai personas. Un šādos apstākļos var palīdzēt tikai patiešām neatkarīgu izstrādātāju radītas labākās tehnoloģijas — tādas, kas tiek pārbaudītas neatkarīgos testos un kam ir pierādīta spēja aizsargāt pret jebkuru kiberuzbrukumu neatkarīgi no tā, no kurienes tas nāk.

Es lepojos ar to, ka uzņēmumā Kaspersky Lab aptuveni 4000 manu kolēģu, kas izkaisīti visā pasaulē, pilnībā piekrīt mana mūža darba mērķim — padarīt pasauli drošāku un labāku. Domāju, ka runāju visu četru tūkstošu vārdā, kad saku: mēs turpināsim darīt šo darbu pat tad, ja būs grūti.

 

“Uzņēmums Kaspersky Lab iesniedzis sūdzību par neslavas celšanu pret lielāko Nīderlandes dienas laikrakstu De Telegraaf un nīderlandiešu politiķi, kuru tur aizdomās par nepatiesu apsūdzību kampaņas organizēšanu pret @kaspersky”

 Tvītot 

Birkas:
Iepriekšējais raksts
Nākošais raksts

3 Komentāri

Komentēt

Jūsu e-pasts netiks publicēts. Obligātie lauki ir iezīmēti *

*

49 − 45 =

Kaspersky Lab - Vislabākā aizsardzība, lieliskas cenas!
Uz augšu