Vislabākā aizsardzība, lieliskas cenas!
Sākumlapa » Viedokļi » Ne viss ir zelts, kas spīd

Ne viss ir zelts, kas spīd

Ne tik sen medijos tika anonsēta un notika Swedbank rīkota akcija, kuras ietvaros interesenti tika iepazīstināti ar, kā izsakās paši autori, 7 zelta likumiem drošībai e-vidē. Visnotaļ apsveicama iniciatīva, jo no interneta lietotāju izglītotības daudzos gadījumos patiešām ir atkarīgs, vai viņi iekritīs ļaundaru lamatās, vai arī sekmīgi tās apies. Un tomēr, iepazīstoties sīkāk ar uzskaitītajiem likumiem, nākas vien atkārtot tautā labi zināmo teicienu “Ne viss ir zelts, kas spīd.” Īstenībā ir pat vēl ļaunāk – šis tas, kas spīd, var būt bīstams.

Apstāsimies pie “zelta” likuma “Datora drošība”, kas Antivirus.lv darbības specifikas dēļ ir vistuvākais. Viss būtu lieliski, bet te pēkšņi likuma piektajā punktā eksperti sper vaļā sekojošu apgalvojumu: “Antivīrusa programma. Neviena antivīrusa programma nespēj noķert visus iespējamos vīrusus. Tādēļ lietojiet to, kura jums ir vissaprotamākā.” Te nav ne vārda par to, ka antivīrusu programmas savā spējā noķert vīrusus atšķiras kā diena un nakts. Tur kur vienas programmas lietotāji par apdraudējumu uzzina tikai no ziņām, citas lietotāji tajā pašā laikā sēž pie datoriem ar izspiedējvīrusa nošifrētiem failiem. Starp citu, tieši šādu situāciju mēs nesen novērojām Latvijā. Gribētos pajautāt ekspertiem, vai savam auto riepas viņi izvēlas vienkārši pēc izskata jebšu tomēr ņem vērā virkni kritēriju, kuri gala rezultātā nosaka saķeri uz ceļa un bremzēšanas ceļa garumu? Jādomā, ka otrais variants, jo gan jau viņi zina, ka savādāk var ātri iebraukt auzās jeb, precīzāk, grāvī.

Jā, tieši tāpat, kā neeksitē ideālas riepas ar nulle garu bremzēšanas ceļu, neeksitē ar antivīruss, kas ķer 100% ļaunprogrammatūras. Bet tieši tāpat, kā atšķiras dažādu ražotāju riepas, īpaši ekstremālos apstākļos, atšķiras arī antivīrusi, īpaši jaunu vīrusu nezināmu vīrusu atvairīšanā. Lai noorientētos, kas ir kas antivīrusu pasaulē, pietiek vien ielūkoties vadošo antivīrusu testētāju vietnēs. To nemaz nav tik daudz. Universālie ir tikai trīs: vācu AV-TEST (www.av-test.org); austriešu AV-Comparatives (www.av-comparatives.org) un britu Dennis Technology Labs (www.dennistechnologylabs.com). Visi trīs veic tā saucamos “real world” testus, kur pilnfunkcionāla drošības programmatūra realitātei pietuvinātos apstākļos sastopas ar jaunākajiem apdraudējumiem.

Lai īpaši uzsvērtu atšķirības starp antivīrusiem ļaunprogrammatūras atvairīšanā, palūkosimies uz diviem tirgus dalībniekiem, kuri ir labi zināmi un augstāk minētajos testos praktiski viemēr izceļas kā galējības. Pirmais būs Microsoft ražojums, kuru bieži vien dažāda kalibra “eksperti” iesaka kā pietiekošu Windows datora aizsardzībai, neskatoties uz tā dramatiski vājajiem rezultātiem. Otrs būs aizsardzības un ātruma antivīrusu testu čempions – Kaspersky Lab programma Kaspersky Internet Security. Piemēram, britu Dennis Technology Labs 2015. gada pirmā ceturkšņa atskaitē Kaspersky Internet Security ieņem augstāko pozīciju, bet Microsoft drošības programmatūra ir palikusi pēdējā vietā kā vienīgā, kurai nav piešķirts pat vērtējums.

 

Attēls no atskaites Dennis Technology Labs, Home Anti-Virus Protection JAN - MAR 2015.

Attēls no atskaites Dennis Technology Labs, Home Anti-Virus Protection JAN – MAR 2015.

Līdzīgu ainu var novērot, arī apskatot pēdējo vācu AV-TEST atskaiti. Tajā Kaspersky Internet Security ir maksimālais novērtējums, bet Microsoft nulle punktu aizsardzībā un nav ticis piešķirts sertifikāts.

 

Izvilkums no atskaites AV-TEST, Home User, Windows, February 2015.

Izvilkums no atskaites AV-TEST, Home User, Windows, February 2015.

Tikko minētie piemēri no testiem ir jāuztver tikai kā uzskatāma ilustrācija tam, cik aplams ir augstāk minētais “zelta” likums par antivīrusu izvēli. Protams, ka starp šīm galējībām ir desmitiem citu produktu un, lai tos daudz maz korekti izvērtētu, jāapskata vismaz daži testi. Tas nav vieglākais ceļš, tomēr tas ir saprātīgāks par izvēli, “uzdauzot punus” jeb inficējot savu datoru.

Noslēgumā gribu teikt, ka viena no lielākajām kiberdrošības problēmām ir viltus drošības sajūta, ko daudzos gadījumos izraisa aplami stereotipi un tikpat aplami dažādu kaktu meistaru viedokļi, kuros, diemžēl, ieklausās liela daļa interneta lietotāju Latvijā. Tā saskaņā ar 2014. gada vasarā publicētiem datiem gandrīz puse jeb 46% datoru lietotāju Latvijā antivīrusu izvēlē vadās no draugu un paziņu ieteikumiem un LETA publikācijas beigās ir norādīts: “Šāda tendence ir vērtējama kā bīstama datoru lietotājiem, jo gan personīgā pieredze, gan nespeciālistu ieteikumi antivīrusa programmas izvēlē var būt maldinoši un lietotājs var pat nenojaust, ka viņa dators ir inficēts, jo pretvīrusu programma nav izrādījusies pietiekami kvalitatīva, lai vīrusu atklātu.” Jā, nepareizas izvēles dēļ katru gadu tiek inficēti neskaitāmi datori un citas ierīces. Tāpēc padoms – uzklausot jebkādu ieteikumu, ieskatieties tomēr jau minēto antivīrusu testētāju lapās AV-TEST (www.av-test.org); AV-Comparatives (www.av-comparatives.org), Dennis Technology Labs (www.dennistechnologylabs.com) un pārliecinieties, vai Jums iesaka produktu, kura aizsardzības spēju vērtējumi ir starp labākajiem.

Birkas:
Iepriekšējais raksts
Nākošais raksts

2 Komentāri

  1. Kaapeec lai vinji reklameetu Juusu izplatiito produktu? Vai Juus par to maksaajat? Vai tiek reklameets kaads cits produkts? Nokaunieties.

    • Neviens viņiem neprasa neko reklamēt. Vienkārši nevajag cilvēkiem stāstīt klajas muļķības. Un kaunēties vajag tiem, kas uzdodoties par ekspertiem, to dara.

Komentēt

Jūsu e-pasts netiks publicēts. Obligātie lauki ir iezīmēti *

*

− 7 = 2

Vislabākā aizsardzība, lieliskas cenas!
Uz augšu