Kaspersky Lab - Vislabākā aizsardzība, lieliskas cenas!
Sākumlapa » Notikumi » Jevgēņijs Kasperskis: Sākuma beigas cīņā ar patentu troļļiem

Jevgēņijs Kasperskis: Sākuma beigas cīņā ar patentu troļļiem

Viena no tēmām, pret kuru, izņemot kibernoziedzības apkarošanu, Jevgēņijs Kasperskis, maigi izsakoties, nav vienaldzīgs, ir cīņa ar patentu troļļiem. Tiem, kuri nezina, tie ir tādi ļautiņi vai uzņēmumi, kuri, paši neko neražojot, ar vispārīgu un triviālu patentu palīdzību cenšas izspiest naudu no uzņēmumiem. Un jāsaka, ka līdz zināmam brīdim viņiem tas izdevās tīri sekmīgi, kamēr viņi neizdomāja ķerties klāt Kaspersky Lab. Presē jau tika apskatīts kuriozs, kad Kaspersky Lab tā vietā lai paklausīgi padotos, lika pašam patentu trollim samaksāt simbolisku summu, kas tikai pasvītroja pilnīgu viņa sakāvi. Par to jūs varat lasīt rakstā “Kaspersky Lab turns the tables, forces “patent troll” to pay cash to end case“.

Tāpēc šoreiz piedāvājam tulkojumu Jevgēņija Kasperska stāstam par Kaspersky Lab un citu IT tirgus dalībnieku uzvaru, kas var izrādīties par ļoti nozīmīgu precedentu visas pasaules IT industrijai.

 

 

Lielāko šāgada augusta un septembra daļu biju spiests „strādāt no mājām”, ko parasti nedaru. Nevajadzēja braukāt uz darbu un atpakaļ, sniegt intervijas un uzstāties ar runām, tādēļ man bija diezgan daudz brīva laika. Nu tad sāku lasīt. Un lasīju daudz. Bija daudz parasto slikto ziņu, bet reizēm bija arī ļoti labas. Jo īpaši laba lieliska bija ziņa par cīņu ar patentu troļļiem: Teksasas apgabaltiesa noraidījusi Uniloc prasību pret mums par patenta US5490216 pārkāpšanu. Tas ir bēdīgi slavens patents, kurš kopš 2000. gadu iedzen bailes IT uzņēmumiem, ir licis nosirmot daudziem patentu advokātiem un ļāvis bez žēlastības izspiest naudu no vairāk nekā 160 (!) uzņēmumiem, tostarp pat no Microsoft un Google.

Bet ar to lieliskās ziņas nebeidzas!

IT nozares uzņēmumi kopīgiem spēkiem ir panākuši šā IT „elles patenta” anulēšanu. Taču tas nav vienīgais panākums, kuru vērts atzīmēt ar šampanieti. Tikpat svarīgi, ka šā patenta anulēšana liecina par nopietnām (lai arī sen nokavētām) izmaiņām ASV patentu sistēmā. Protams, pagaidām izmaiņas notiek lēni, bet labāk lēni nekā nemaz; it īpaši tad, ja šīm izmaiņām ir globāla nozīme: beidzot IT nozare var sākt atbrīvoties no patentu parazītiem, kas neko nedara, bet tikai sūc asinis kavē tehnoloģiju attīstību.

Sniega bumba ne tikai ir izkustējusies no vietas, bet jau ripo no kalna: izstrādātāji kļūst brīvāki savā rīcībā — pasargāti no (atvainojiet par izteicienu) „asinssūcēju patentu” īpašniekiem. Šādi patenti apraksta abstraktas un reizēm acīmredzamas lietas, kas praksē pat netiek lietotas vai tiek izmantotas tikai līdzīgu tehnoloģiju izstrādātāju „slaukšanai”.

Stāsts par patentu US5490216 jeb ‘216 izklausās gandrīz kā spriedzes filmas scenārijs, tāpēc es to šeit atkārtošu tiem, kuri vēlas gūt adrenalīna devu. Tātad sagādājiet tasi kafijas (vai vēl labāk — popkornu) un klausieties…

Korporācija Uniloc tika nodibināta Austrālijā 1992. gadā. Toreiz tā bija pilnīgi normāla, radoša firma, kas izstrādāja IT drošības risinājumus. Tajā pašā gadā viena no tās tehnoloģijām aizsardzībai pret programmatūras pirātismu saņēma ASV patentu 5490216.

Bet pēc dažiem gadiem uzņēmuma bizness pavērsās pavisam citā virzienā. 2003. gadā korporācija izveidoja meitasuzņēmumu tīklu, kura vienīgā darbība bija… nu, teiksim „ar licencēšanu saistīti jautājumi”. Un viņi tūliņ laida darbā vissmagākos ieročus: iesūdzēja tiesā Microsoft par patenta ‘216 pārkāpšanu!

Bet vispirms daži vārdi par pašu patentu…

Patents attiecas uz programmatūras aktivizēšanas metodi, kas neļauj lietot programmatūras kopiju citās ierīcēs. Citiem vārdiem sakot, tas neļauj lietot vienu licenci desmittūkstošos datoru.

Aktivizācijas process sastāv no unikāla identifikatora izveidošanas lietotāja pusē, pamatojoties uz tādiem datiem kā laiks, cietā diska sērijas numurs, lietotāja vārds un adrese, uzņēmuma nosaukums, maksājuma informācija un virkne citu datu. Servera pusē tiek izveidots unikāls identifikators, kas izmanto to pašu algoritmu, un tas tiek nosūtīts lietotājam, lai tur salīdzinātu abus identifikatorus; ja tie ir vienādi, tad programmatūra tiek aktivizēta. Visi atbildētāji tika sūdzēti tiesā par šā „patentētā procesa” neatļautu pielietošanu. Jo daudzi uzņēmumi tik tiešām dažādos nolūkos salīdzina tādu vai citādu datu kontrolsummas.

Bet velns slēpjas sīkumos — tajos pašos, kurus tiesā iesūdzētie nebija pietiekami uzmanīgi izpētījuši pagājušajos 15 gados. Ja viņi būtu to izdarījuši, tad jau sen darītu galu šantāžai ar šo patentu.

Tātad 2003. gada septembrī Uniloc iesniedz prasību pret Microsoft. Lietu izskata sešus gadus, un 2009. gadā tiesa pieņem lēmumu par labu Uniloc, pietiesājot tam zaudējumu kompensāciju 388 miljonu ASV dolāru apmērā. Pēc vairākām apelācijām no abām pusēm lieta nonāk federālajā apelācijas tiesā. Bet pēc tiesas sēdes Microsoft un Uniloc vienojās ārpus tiesas par nezināmu, kaut gan bez šaubām milzīgu summu.

Galvenais šajā patentu eposā bija tiesas nolēmums 2009. gadā. Tas skaidri lika saprast Uniloc, ka tādā veidā var tikt pie lielas naudas, jo pēc tam Uniloc iesniedza prasības pret ļoti daudziem IT uzņēmumiem. Tas arī iedrošināja Uniloc uzpirkt jaunus patentus, un tādējādi šis uzņēmums kļuva par galveno patentu trolli. Kāpēc gan rūpēties par ilgtermiņa ieguldījumiem pētniecībā un attīstībā? Lūk, kur viegla nauda nāk aumaļām! Tāpēc programmētāji tika aizstāti ar augstākās klases patentu advokātiem, kuri kā īsti patentu troļļi nedarīja neko citu, bet tikai izsūca līdzekļus no IT nozares — līdzekļus, kas varētu finansēt noderīgu produktu un pakalpojumu izstrādāšanu.

Daudzi IT uzņēmumi, kurus Uniloc sāka vajāt, padevās bez cīņas. Ņemot vērā pārliecinošo piemēru — Microsoft sakāvi, daudzi atbildētāji nolēma pabarot trolli vienojās ārpus tiesas. „Nu, ja jau Microsoft nevarēja viņiem neko padarīt, tad mēs ne tik.” Bet tie, kas uzsāka cīņu? Viņi galu galā zaudēja. Bet tad, 2013. gada 18. oktobrī, pienāca mūsu kārta — Uniloc iesūdzēja tiesā arī mūs par patenta pārkāpumu.

Tie no jums, dārgie bloga lasītāji, kuri seko maniem ziņojumiem par mūsu attiecībām ar patentu troļļiem, droši vien atceras mūsu devīzi: „Cīņa ar troļļiem līdz pēdējai patronai – viņu pēdējai patronai.”  Lai nu ar ko, bet ar troļļu barošanu mēs nekad nenodarbosimies — tas pilnīgi neatbilst mūsu biznesa filozofijai. Tādēļ mēs mierīgi noraidām jebkuru pret mums vērstu apsūdzību patenta pārkāpumā un cīnāmies līdz mūsu uzvarai. (Un pēdējā laikā esam atklājuši, ka labāk pāriet uzbrukumā troļļiem, lai uzreiz likvidētu viņu parazītiskās tieksmes — vēl pirms viņi nolēmuši iesūdzēt tiesā mūs.)

Šī lieta nebija izņēmums, tāpēc mēs vienkārši ķērāmies pie darba…

Pārlūkojām visu šā patenta dokumentāciju un — paskat’ tikai! — atradām būtiskas mūsu tehnoloģijas atšķirības no minētā patenta tehnoloģijas. Tāpēc mēs pacietīgi izgājām visus tiesas prāvas posmus, rūpīgi aprēķinot katru savu darbību, attiecīgi sagatavojām savus argumentus un pēc vajadzības pielāgojām savu nostāju. Paralēli tika uzsākta juridiskā procedūra, lai anulētu šo patentu ASV Patentu un preču zīmju birojā; mums palīdzēja arī tas, ka 2011. gadā jau bija stājies spēkā Līhija-Smita likums par izgudrojumiem (America Invents Act), kas ieviesa vairākas ļoti savlaicīgas juridiskās izmaiņas patentu sistēmā.

Vēlāk, 2012. gada septembrī, saskaņā ar to pašu „America Invents Act” tika uzsāktas divas svarīgas jaunas procedūras, kas ļauj patentu apstrīdēt Patentu pārbaudes un apelācijas padomē (Patent Trial and Appeal Board — PTAB): (i) „Pušu savstarpējā pārskatīšana” (Inter Parts Review — IPR), kad patenta aplikants (puse, kura apstrīd patenta spēkā esamību) var pierādīt šā patenta spēkā neesamības „pamatotu iespējamību”; un (ii) pārskatīšana pēc izsniegšanas (Post Grant Review — PGR), kas ļauj anulēt nesen (pēdējos deviņos mēnešos) izsniegtus patentus, ja patenta aplikants var pierādīt „drīzāk esošu, nekā neesošu” patenta spēkā neesamību! (Jā, ASV likumu valodas īpatnības ir pārsteidzošas.)

Salīdzinājumā ar patenta apstrīdēšanas standarta (tiesas) procedūru jaunās procedūras ir ātrākas (aptuveni viens gads, nevis divarpus gadu), lētākas (250 000 ASV dolāru 1,5–2 miljonu vietā) un, galvenais, vienkāršākas un profesionālākas: IPR/PGR lēmumus pieņem profesionāli patentu speciālisti, nevis zvērinātie tiesas piesēdētāji; patentu formulas tiek rūpīgāk pārbaudītas (lai gan „prior art” jeb attiecīgās tehnoloģijas līmenis pirms patenta tiek ierobežots tikai ar patentiem un iespiestajām publikācijām); un, visbeidzot, prasītais argumentācijas līmenis ir zemāks („iespējamība”).

Tagad dažs labs varbūt iedomājas, ka viss jau bija galā — jaunie noteikumi ļāva uz visiem laikiem tikt vaļā no patentu troļļiem. Nekā nebija!…

Praksē abas procedūras izrādījās diezgan sarežģītas; šis faktors kopā ar to, ka abas procedūras bija jaunas un nepārbaudītas, sākumā bremzēja to piemērošanu, un to rezultāts nebija visai drošs. Taču daudzi uzņēmumi uzreiz izmantoja šo iespēju, lai mēģinātu anulēt kādus patentus, un tam bija pozitīva ietekme: uzbrukums patentu troļļiem no visām pusēm un ar dažāda veida argumentiem būtiski palielināja izredzes uz panākumiem. Jā… un ja runājam par panākumiem… 2016. gadā bēdīgi slavenais patents ‘216 beidzot tika anulēts!

Aplikanti pierādīja PTAB, ka prioritārs ir šā patenta pieprasījums ASV (1993. gada 21. septembrī), nevis neskaidri uzrakstītais patenta pieprasījums Austrālijā (jā, ASV var saņemt patentu, atsaucoties uz patenta prioritāti vai pieprasījumu citā valstī). Kāpēc? Tāpēc, ka Austrālijā un ASV iesniegtie patenta pieprasījumi nebija pilnīgi vienādi. Austrālijas patenta pieprasījumā nebija nosaukti attiecīgie galvenie identifikatora elementi (tieši par šādu pārkāpumu iesūdzēja tiesā Microsoft)! Vēlāk tika uzrādīts agrāk saņemts patents par unikālu identifikatoru veidošanu aizsardzībai pret programmatūras pirātisku lietošanu, un tā bija pēdējā nagla patenta ‘216 zārkā.

Domājat, ka ar to nu gan viss beidzās? Nekā nebija!

Patentu advokātiem bija jāgaida vēl divi gadi līdz spriedumam Uniloc apelācijas lietā un līdz Augstākās tiesas lēmumam, jo troļļi vērsās arī tur, apgalvojot, ka jaunās patentu anulēšanas procedūras esot nekonstitucionālas! Bet viss ir labs, kas reiz labi beidzas…

Apelāciju noraidīja, un Augstākā tiesa apstiprināja, ka PTAB procedūras atbilst ASV Konstitūcijai. Tādēļ beidzot varu sacīt, ka pamazām sākas jauns laikmets patentu jomā. Šajā jaunajā laikmetā tiks aizsargātas īstu izgudrotāju, izstrādātāju un tehnoloģiju uzņēmumu intelektuālā īpašuma tiesības, jo tikai viņi ar savu darbu virza progresu. Jaunajā laikmetā būs jauni, taisnīgi tehnoloģiju aizsargāšanas noteikumi — bez abstraktām un acīmredzamām idejām un algoritmiem (ar šo godinu Alice precedentu). Lai izgudrojums būtu „patentējams”, tagad nepietiek tikai ar banālu abstraktas idejas aprakstu.

Šīs jaunās norises un prakse patentu nozarē ienes ļoti nepieciešamo pārliecību, kura jau sen bija vajadzīga: beidzot tiek darīts gals izsmieklam par tiesiskumu, kāds faktiski bija „patentu troļļu” bizness. Bet vai galīgi? Hm. Redzēsim…

Tikmēr es pabeigšu šo rakstu ar Vinstona Čērčila domu, kas precīzi raksturo pašreizējo stāvokli patentu jomā: „Tās nav beigas. Tas pat nav beigu sākums. Bet iespējams, ka tās ir sākuma beigas.”

Jevgēņijs Kasperskis

Birkas:
Iepriekšējais raksts
Nākošais raksts

Komentēt

Jūsu e-pasts netiks publicēts. Obligātie lauki ir iezīmēti *

*

23 + = 26

Kaspersky Lab - Vislabākā aizsardzība, lieliskas cenas!
Uz augšu