 |  |  |
2010. gada 5. jūlijāPopulāras
programmas neapgrūtina sevi ar Windows aizsardzības mehānismiem
Daudzas
populāras lietojumprogrammas cenšas iztikt bez drošības mehānismiem, kas ir
iebūvēti jaunākajās Windows versijās. Drošības kompānijas Secunia pētījums
liecina, ka tādēļ kibernoziedznieku uzbrukumi vairāk apdraud tieši šīs lietojumprogrammas.
Divi galvenie
Windows drošības mehānismi - DEP (datu izpildes novēršana) and ASLR (adrešu
telpas izkārtojuma randomizācija) ir paredzēti, lai apgrūtinātu hakeriem izmantojumu
(exploit) izstrādāšanu pat tajos gadījumos, kad Windows programmām piemīt
ievainojamības, kas apdraud sistēmas drošību. DEP pirmoreiz parādījās
operētājsistēmā Windows XP Service Pack 2 2004. gada augustā, bet ASLR debitēja
operētājsistēmā Windows Vista.

Taču drošības
mehānismi nelīdz, ja lietojumprogrammas tos neatbalsta. Ar drošības labojumu
statistikas vākšanas instrumentu PSI veiktais Secunia pētījums par populārākajām
lietojumprogrammām, kuras nav Microsoft ražojums, bet ir instalētas Windows
lietotāju sistēmās, liecina, ka lielākā daļa no 16 populārākajām programmām
neatbalsta vai nu DEP, vai ASLR.
Java, Apple
Quicktime, Foxit Reader, Google Picasa, OpenOffice.org, RealPlayer un VLC Player
neizmanto vai nu DEP, vai ASLR. Pārlūkprogrammu izstrādātāji - Mozilla Firefox,
Chrome, Opera ir ieviesuši DEP, taču tas nav vienādi integrēts
lietojumprogrammās dažādām Windows platformām. Tikpat kritisku novērtējumu
izpelnījušās Adobe programmas, kas pēdējos mēnešos bija iecienīts kibernoziedznieku
uzbrukumu objekts.
"Atbalsts
DEP un ASLR mehānismiem ir vienkārši ieviešams, bet daudzi lietojumprogrammu
izstrādātāji to ignorē," raksta Secunia vecākais drošības speciālists
Salins Rads Pops. "Daži izstrādātāji pamazām padara savas programmas
saderīgas ar DEP, tomēr kopējais ieviešanas process ir lēns un norisinās
atšķirīgā ātrumā dažādām OS versijām."
"Savukārt
gandrīz neviena kompānija neievieš pietiekamu atbalstu ASLR mehānismam,
tādējādi pieļaujot sekmīgu return-into-libc paņēmiena pielietošanu savās
programmās vai pārlūkprogrammās, kuras citādi it kā atbilstu ASLR
prasībām."
Secunia secina,
ka Microsoft drošības mehānismu neieviešana ir viens no svarīgiem iemesliem,
kādēļ kibernoziedznieki pēdējos divos trijos gados vairāk uzbrūk trešās puses
lietojumprogrammām, nevis pašai Windows operētājsistēmai.
"Kamēr
vairums Microsoft programmu pilnībā izmanto DEP un ASLR iespējas, trešās puses
lietojumprogrammas vēl neatbilst abu aizsardzības mehānismu prasībām. Ja
turklāt ņemam vērā, ka trešās puses programmās atklājas aizvien vairāk
ievainojamību, tad nav brīnums, ka par uzbrukuma mērķi izraugās populāru trešās
puses lietojumprogrammu, nevis Microsoft produktus," noslēgumā raksta
Secunia.
Papildus informācijai:
Komentāri par šo rakstu
|