 |  |  |
2010. gada 19. jūlijāMiljoniem mājas maršrutētāju nav
aizsargāti pret uzbrukumiem no interneta
Katru gadu Black Hat konferencē
Lasvegasā drošības pētnieki dara zināmus jaunus interneta programmatūras un
aparatūras uzlaušanas paņēmienus, un varam sagaidīt, ka arī šogad netrūks tādu
atklājumu. Taču vienam no šogad paredzētajiem referātiem ir pavisam satraucošs
nosaukums: Kā uzlauzt miljoniem maršrutētāju., ziņo Forbes.com.
Merilendas drošības konsultāciju firmas
Seismic darbinieks Kreigs Hefners plāno šomēnes gaidāmajā konferencē parādīt
programmu, kura, pēc viņa teiktā, esot pielietojama pusei no pašreizējiem mājas
maršrutētājiem tostarp vairumam Linksys, Dell un Verizon Fios vai DSL
versiju. Lietotājiem, kuri savienojas ar internetu, izmantojot minētās ierīces,
un kurus uzbrucēji ievilinātu tīmekļa lapās ar Hefnera izmantojumu,
maršrutētāji tiktu pārņemti uzbrucēju varā un izmantoti informācijas zagšanai
vai pārlūkprogrammas pāradresēšanai.
Hefnera uzbrukums ir tā dēvētā DNS
rebinding paveids, un šis paņēmiens tiek apspriests jau gandrīz 15 gadu.
Šajos gados ir izlaisti daudzi pagaidu labojumi, taču īsta labojuma joprojām
nav, saka pats Hefners.
Šis paņēmiens izmanto domēnvārdu
sistēmas jeb DNS funkciju, kas pārvērš tīmekļa vietņu nosaukumus par IP adreses
cipariem. (Kad apmeklējat, piemēram, Google.com, domēnvārdu serveris pārvērš šo
nosaukumu par IP adresi 72.14.204.147.) Mūsdienu pārlūkprogrammām ir drošības
līdzekļi, kas vietnei liedz piekļuvi datiem, kuri neatrodas tās reģistrētajā IP
adresē.
Taču vienai vietnei var būt vairākas IP
adreses, jo tas ļauj līdzsvarot datu plūsmu vairākos serveros un nodrošināt
rezerves kopēšanu.
Ar Hefnera paņēmienu tiek izveidota
vietne, kas uzrāda paša apmeklētāja IP adresi kā vienu no apmeklējamās vietnes
adresēm. Kad lietotājs apmeklē tādu vietni, iedarbojas skripts, kas pārslēdzas
uz alternatīvu adresi, kura patiesībā ir lietotāja IP adrese; tādējādi tiek
iegūta piekļuve apmeklētāja mājas tīklam rodas iespēja pārņemt savā varā
viņa pārlūkprogrammu un arī piekļūt viņa maršrutētāja iestatījumiem.
Šis DNS triks nav nekas jauns, un
pārlūkprogrammām ir labojumi, kas bloķē tāda izmantojuma agrākās versijas. Taču
Hefners apgalvo, ka esot veicis uzlabojumus, lai apietu minētos drošības
līdzekļus, lai gan negrib tos atklāt pirms uzstāšanās Black Hat
konferencē. "Patiesībā [šo labojumu] apiešanas paņēmieni ir diezgan
labi zināmi," saka Hefners. "Vienkārši līdz šim neviens tos nav
sakombinējis tieši šādā veidā."
Hefners ir pārbaudījis savu izmantojumu
ar 30 maršrutētāju modeļiem un konstatējis, ka apmēram puse no tiem ir
neaizsargāta. Hefners piebilst, ka DNS bezmaksas aizstājējam OpenDNS instalēti
labojumi un Firefox iespraudnis NoScript nenovērš izmantojuma pielietošanu.
Lietotājiem vienīgais mierinājums ir
tas, ka pēc Hefnera paņēmiena pielietošanas (piekļūšanas mājas tīklam)
uzbrucējam vēl ir jāuzlauž upura maršrutētājs. Bet to var paveikt, izmantojot
kādu ierīces programmatūras ievainojamību vai vienkārši ievadot noklusēto
paroli. Tikai neliela daļa lietotāju nomaina maršrutētāja uzstādījumus, teic
Hefners. "Maršrutētāji parasti nav pienācīgi konfigurēti, un tiem ir
ievainojamības," viņš pavisam droši apgalvo. "Tāpēc maršrutētāja
uzlaušana nav grūtākais uzdevums. Galvenais tikt tam klāt."
Tas nozīmē, ka lietotājiem regulāri
jāatjaunina sava maršrutētāja programmaparatūra un jāinstalē labojumi, turklāt
nekādā gadījumā nedrīkst izmantot noklusētos drošības iestatījumus.
Tāpat kā lielākā daļa drošības pētnieku,
kas nodarbojas ar bīstamu ievainojamību meklēšanu, Hefners apgalvo, ka
ievainojamības izmantojuma publicēšana visefektīvāk pievēršot uzmanību
nopietnām problēmām un liekot gan pārlūkprogrammu, gan maršrutētāju
izstrādātājiem novērst attiecīgo ievainojamību. "Neesmu pirmais, kas Black
Hat konferencē runās par "DNS rebinding" un noteikti nebūšu arī
pēdējais," saka Hefners. "Visiem ir bijis pietiekami daudz laika, lai
to izlabotu."
Komentāri par šo rakstu
|