Kaspersky Lab - Vislabākā aizsardzība, lieliskas cenas!
Sākumlapa » Apdraudējumi » Mobilie kaitēkļi un kur tie dzīvo – trešā daļa

Mobilie kaitēkļi un kur tie dzīvo – trešā daļa

Iepriekšējās daļas:

Dažādu mobilo apdraudējumu apraksta trešajā daļā aplūkosim tādus kaitēkļus, kuru galvenais uzdevums ir vērtīgas informācijas zagšana.

Mūsu viedtālruņos un planšetēs ir praktiski visa informācija par mums — no kontaktiem līdz bankas karšu numuriem, un arī mūsu pašreizējā atrašanas vieta. Kibernoziedzniekiem tāda informācijas krātuve ir īsta zelta bedre, tādēļ viņi, protams, grib tikt tai klāt. Tādēļ internets ir pilns ar dažādu ļaunprogrammatūru, kura zog pilnīgi visu, kam vien var piekļūt (vai kas netiek rūpīgi glabāts).

 

 

Spiegprogrammatūra (spyware)

Diezgan loģiski, ka programmas, kuras jūs izspiego, sauc par spiegprogrammatūru (spyware). Gan tās, gan slepenie racēji cenšas palikt nepamanīti, lai pēc iespējas ilgāk varētu strādāt jūsu viedtālrunī, tādēļ tās parasti ir grūti konstatēt.

Spiegprogrammatūra zog dažādus datus — gan pieteikumvārdus un paroles, gan fotogrāfijas un atrašanās vietas informāciju, kā arī veic skaņu un attēlu ierakstus utt.

Lūk, ko pieprot šādi kaitēkļi:

  • zog jūsu vēstules un teksta paziņojumus (gan īsziņas, gan ziņojumapmaiņas programmu ziņas) un pārraida tos noziedzniekiem;
  • ieraksta telefonsarunas;
  • pārraida noziedzniekiem jūsu mobilās ierīces GPS koordinātas;
  • pārraida jūsu interneta pārlūkprogrammas vēsturi un datus no starpliktuves;
  • zog personiskos vai darba dokumentus un jebkuras datnes tālrunī;
  • ieslēdz mikrofonu un kameru, lai pārraidītu saviem saimniekiem slepus uzņemtas fotogrāfijas, skaņu un video ierakstus;
  • zog sociālo tīklu kontu un bankas kontu datus;
  • vāc informāciju par jūsu sistēmu.

Piemēram, spiegprogrammatūra Skygofree veic skaņu ierakstus, kad inficētās ierīces īpašnieks ir nonācis programmatūras operatoram vajadzīgajā vietā, kā arī zog pārlūkprogrammas vēsturi, pieteikumvārdus, paroles un karšu numurus. Pēc tam tā patstāvīgi pievienojas Wi-Fi, lai pārraidītu visu savākto informāciju.

 

 

Par citu valsts līmeņa spiegprogrammatūru Pegasus, kuras rosība konstatēta arī Latvijā, jūs varat lasīt rakstā “The Citizen Lab pētījums: Latvijā izmanto spiegošanas programmatūru Pegasus“.

 

Taustiņsitienu reģistrētāji

Ir sastopama gan universāla, gan ļoti specializēta spiegprogrammatūra. Piemēram, taustiņsitienu reģistrētāji ir kaitēkļi, kas fiksē tastatūras taustiņu nospiešanu. Protams, mūsdienu tālruņiem ir tikai virtuāla tastatūra, bet taustiņsitienu reģistrētājiem tāda ir vēl ērtāk nolasāma. Piemēram, daži no tiem uzdodas par alternatīvu tastatūru un tad saņem informāciju, kuru ievada lietotājs.

Banku Trojas zirgi

Varam uzskatīt, ka arī tā ir ļoti specializēta spiegprogrammatūra, jo zog informāciju no bankas kartēm un lietotnēm. Banku Trojas zirgus īpaši labprāt izmanto noziedznieki, jo šīs programmas ļauj uzreiz piekļūt citu cilvēku naudai.

Banku Trojas zirgu ir ļoti daudz, un bieži vien tie ir apveltīti ar dažādām funkcijām. Piemēram, daudzi no tiem rāda savu saskarni bankas lietotnes saskarnes vietā, tādēļ lietotājam šķiet, ka viņš ievada datus bankas lietotnē, bet patiesībā atdod tos Trojas zirgam, kurš pēc tam pats tos ievada bankas lietotnē un vēl ieraksta savā atmiņā. Tāpat diezgan bieži banku Trojas zirgi pārtver no bankas sūtītās īsziņas ar apstiprinājuma kodu vai ar informāciju par līdzekļu pārskaitīšanu.

Piemēram, Trojas zirgs Faketoken rādīja ļoti daudzu lietotņu viltotos logus, un visi tie prasīja lietotāja bankas kartes datus, ieskaitot CVV kodu kartes otrā pusē. Pēc tam programma pārtvēra bankas īsziņu un pārsūtīja to saviem saimniekiem, lai viņi savā ierīcē varētu veikt transakcijas lietotāja vārdā.

Kā aizsargāties pret mobilo ierīču Trojas zirgiem?

Lai pasargātu sevi no šiem kaitēkļiem, jāievēro daži vienkārši noteikumi.

  • Uzstādiet lietotnes tikai no oficiāliem veikaliem, piemēram, Google Play vai Amazon Store: pilnīgas drošības nebūs, tomēr tur kaitēkļu noteikti ir daudz mazāk nekā ārpusē. Visdrošāk to darīt būs no lietotņu ražotāju un viņu izplatītāju oficiālajām vietnēm.
  • Uzstādiet sistēmas un lietotņu atjauninājumus — tādā veidā izstrādātāji likvidē ievainojamības, kuras varētu izmantot noziedznieki.
  • Labi padomājiet, pirms atverat aizdomīgu hipersaiti īsziņā vai vēstulē.
  • Pievērsiet uzmanību tiesībām, kādas sev pieprasa lietotnes, kad tās uzstādāt savā mobilajā ierīcē.
  • Uzstādiet telefonā labu antivīrusu un regulāri pārbaudiet ar to sistēmu. Piemēram, Kaspersky Internet Security for Android atrod un likvidē kaitīgas lietotnes, kā arī neļauj apmeklēt kaitīgas interneta vietnes.

 

Arī Android ir vīrusi - Aizsargā savu viedtālruni ar Kaspersky Internet Security for Android - Izmēģināt vai pirkt tūlīt

Birkas:
Iepriekšējais raksts
Nākošais raksts

Komentēt

Jūsu e-pasts netiks publicēts. Obligātie lauki ir iezīmēti *

*

61 − = 59

Kaspersky Lab - Vislabākā aizsardzība, lieliskas cenas!
Uz augšu