Kaspersky Lab - Vislabākā aizsardzība, lieliskas cenas!
Sākumlapa » Apdraudējumi » Mobilie kaitēkļi un kur tie dzīvo – pirmā daļa

Mobilie kaitēkļi un kur tie dzīvo – pirmā daļa

Pēdējos gados kibernoziedznieki arvien vairāk pievēršas mūsu tālruņiem. Tas ir saprotams, jo mēs taču nekad nešķiramies no saviem viedtālruņiem, tie mums ir galvenais personīgo dokumentu un fotoattēlu glabāšanas, saziņas un fotografēšanas līdzekļi. Mēs pat izmantojam tos kā biļeti, naudasmaku un vēl daudz ko citu.

Tie arī glabā daudz vērtīgu datu, kas dažam labam ļautu labi nopelnīt. Turklāt mobilās ierīces lieliski noder arī ļaunprātīgu nolūku īstenošanai. Tāpēc ir daudz viedtālruņiem paredzētas ļaunprogrammatūras.

 

 

Pagājušajā gadā viedtālruņos un planšetdatoros Kaspersky Lab noķēra 42,7 miljonus kaitīgo programmu. Šajā rakstu sērijā par mobilo ļaunprogrammatūru Kaspersky Lab eksperti tās ir iedalījuši vairākos veidos atkarībā no programmatūras mērķiem un darbības. Pirmajā daļā aplūkosim trīs diezgan izplatītus ļaunprogrammatūras veidus.

Reklāmas programmas (AdWare): reklāmu klikšķinātāji un uzmācīgi baneri

Viens no visbiežāk sastopamajiem mobilo infekciju veidiem ir reklāmas programmatūra. Tās uzdevums ir palielināt tiešsaistes baneru klikšķu skaitu vai nu automātiski, vai manuāli (ļaunprātīgi izmantojot lietotājus). Dažas no šīm programmām tikai rāda nevēlamu reklāmu.

Pirmajā gadījumā jūs pat neredzat reklāmu, tomēr klikšķinātājs izmanto viedtālruņa resursus, tostarp strāvu no akumulatora un datplūsmu. Inficētais viedtālrunis darbojas īsu laiku, tikai dažas stundas, un jums var būt nepatīkams pārsteigums nākamajā rēķinā.

Otrā veida reklāmas programmas aizvieto tiešsaistes banerus ar savējiem un rāda lietotājam tik daudz reklāmu, ka tas gribot vai negribot galu galā atver kādu no piedāvātajām saitēm. Daudzos gadījumos surogātpasta plūsma ir tik milzīga, ka ierīce kļūst nelietojama — tā ir pārplūdināta ar reklāmas baneriem.

Dažas kaitīgās programmas bez atļaujas arī vāc informāciju par jūsu tiešsaistes ieradumiem. Tad šie dati nonāk reklāmdevēju rokās, kuri tos izmanto, lai pielāgotu savas reklāmas kampaņas. Turklāt baneri var novirzīt uz kaitīgām vietnēm, no kurām jūsu ierīcē var ielavīties vēl kaut kas sliktāks.

Īsziņu un tīmekļa abonētāji (SMS and Web subscribers)

Otrais kaitīgo programmu veids, kuru šodien aplūkosim, ir abonētāji, kas pazīstami arī kā Trojas zirgi klikšķinātāji. To uzdevums ir datu zagšana no jūsu mobilā konta, un šie „zagļi” neliekas ne zinis par karšu numuriem, kas parasti tiek labāk aizsargāti. Tie zog naudu, izmantojot WAP vai SMS apmaksu, bet dažos gadījumos — ar zvaniem uz dārgiem maksas numuriem uz cietušā rēķina.

Lai jūsu vārdā nopirktu maksas abonementu, WAP klikšķinātājam vajag tikai noklikšķināt uz attiecīgas pogas attiecīgajā vietnē. Īsziņu (SMS) ļaunprogrammatūra gan prasa lietotājam atļauju sūtīt īsziņas, bet daudzi lietotāji to piešķir bez ilgas domāšanas jebkurai lietotnei. Programmām, kas tērē jūsu naudu IP telefonijai, ir nedaudz sarežģītāks uzdevums: tām ir jāpiereģistrē konts attiecīgajā pakalpojumā.

Spilgts abonētāja piemērs ir Trojas zirgs Ubsod. Šis kaitēklis ir izmanto WAP. Lai pēc iespējas ilgāk slēptu savu darbību, tas dzēš visas īsziņas ar rakstzīmju virkni „ubscri” (vārdu „subscribe” vai „subscription” fragmentu). Turklāt tas var pārslēgties no Wi-Fi uz mobilo internetu, kas ir nepieciešams WAP darbībai.

Par laimi nav grūti tikt vaļā no nevēlamiem abonementiem, jo tie visi tiek parādīti lietotāja personīgajā kontā sakaru operatora vietnē. Tur jūs tos varat dzēst un pat  jaunus saistīt ar jūsu tālruņa numuru (lai gan dažos gadījumos šādu blokādi var ierīkot tikai uz laiku). Galvenais, lai jūs pēc iespējas ātrāk pamanītu naudas aizplūšanu no sava konta un lai šī tērcīte nepārvērstos plašā straumē.

Īsziņu pludinātāji un DDoSotāji (SMS flooders and DDoSers)

Šīs divas kategorijas aptver ļaunprogrammatūru, kura nevis lejupielādē, bet sūta datus — un daudz datu! Tā to dara slepeni, neprasot atļauju. Noziedznieki pelna naudu, uz jūsu rēķina postot citu cilvēku dzīvi.

Piemēram, huligāni bieži izmantoti īsziņu pludināšanu, lai kaitinātu savus upurus vai padarītu nelietojamas viņu ierīces. Lietotājs var arī pats uzstādīt pludināšanas lietotni savā ierīcē, lai atriebtos saviem ienaidniekiem ar tūkstošiem īsziņu. Bet daudzi iet vēl tālāk un mēģina sūtīt īsziņas uz citu cilvēku rēķina, slepeni uzstādot kaitīgu lietotni svešās mobilajās ierīcēs.

DDoSotāji spēj traucēt ne tikai viedtālruņu, bet arī daudz jaudīgāku ierīču un pat lielāko tiešsaistes resursu darbību. Kibernoziedznieki apvieno šādas inficētās ierīces kopējā tīklā, ko pazīstam kā robottīklu, un tad tas bombardē upuri ar saviem pieprasījumiem. Starp citu, klikšķinātāji var darboties arī kā DDoSotāji, mēģinot neskaitāmas reizes atvērt vienu un to pašu tīmekļa lapu.

Gan pludinātāji, gan DDoSotāji izmanto jūsu viedtālruni, lai kaitētu trešajai pusei. Bet ciešat arī jūs, jo tiek izmantots jūsu ierīces akumulators un procesors, nemaz nerunājot par jūsu naudasmaku. Parasti šādas programmas nav plaši izplatītas, lai gan 2013. gada jūlijā īsziņu pludinātājs Didat bija starp 20 programmām, kuras visbiežāk izplatīja pa e-pastu.

Jo tālāk, jo trakāk

Godīgi sakot, šodien aplūkotie mobilo kaitnieku veidi ir tikai sīkums. Sliktākajā gadījumā viņi no jūsu tālruņa konta nozog nedaudz naudas un pabojā jums garastāvokli. Jebkurā gadījumā daudzi no tiem ir viegli atklājami un noņemami, izmantojot antivīrusu programmatūru.

Turpmākajās nodaļās aplūkosim kaitēkļus, kas atrodas augstāk neoficiālajā hierarhijā. Neaizmirstiet par atjauninājumiem un atcerieties mobilās drošības noteikumus.

  • Neinstalējiet lietotnes no neoficiāliem avotiem vai, vēl labāk, bloķējiet šādus avotus operētājsistēmas iestatījumos!
  • Gādājiet, lai jūsu mobilā operētājsistēma un visas instalētās lietotnes vienmēr būtu atjauninātas līdz jaunākajai versijai.
  • Aizsargājiet savas Android ierīces ar mobilā antivīrusu risinājuma palīdzību.
  • Savā mobilo sakaru kontā regulāri pārbaudiet maksas pakalpojumu sarakstu un atspējojiet visu, ko pats neesat abonējis. Ja ieraugāt abonementu, kurš jums nav zināms, nekavējoties veiciet visas ierīces antivīrusu skenēšanu.
  • Vienmēr izlasiet lietotnes pieprasīto atļauju sarakstu un piešķiriet tikai tās atļaujas, kuras ir absolūti nepieciešamas.

Arī Android ir vīrusi - Aizsargā savu viedtālruni ar Kaspersky Internet Security for Android - Izmēģināt vai pirkt tūlīt

Birkas:
Iepriekšējais raksts
Nākošais raksts

Komentēt

Jūsu e-pasts netiks publicēts. Obligātie lauki ir iezīmēti *

*

33 + = 41

Kaspersky Lab - Vislabākā aizsardzība, lieliskas cenas!
Uz augšu