Vislabākā aizsardzība, lieliskas cenas!
Sākumlapa » Apdraudējumi » Jaunās ļaunprogrammatūras daudzums turpina pieaugt

Jaunās ļaunprogrammatūras daudzums turpina pieaugt

Skaitļi, kurus sakarībā ar ļaunprogrammatūru nākas dzirdēt no drošības industrijas dalībniekiem, šodien šokē pat daudzus speciālistus. Un kā gan ne, ja jauno datorvīrusu skaits, kas kādreiz tika sasniegts gadā, tagad tiek viegli pārpēts vienas dienas laikā. Antivīrusu testēšanas institūts AV-TEST ir nopublicējis jaunākos datus par savu ļaunprogrammatūras paraugu kolekciju, kuru tas rūpīgi sistematizē un glabā izmantošanai antivīrusu testos.

 

Kopējais ļaunprogrammatūras paraugu skaits AV-TEST kolekcijā.

Kopējais ļaunprogrammatūras paraugu skaits AV-TEST kolekcijā.

Saskaņā ar AV-TEST datiem šobrīd institūts vienā dienā saņem 450 000 paraugu, bet kopējais to skaits ir sasniedzis 300 miljonu.

 

Jaunās ļaunprogrammatūras paraugu skaits AV-TEST kolekcijā pa gadiem.

Jaunās ļaunprogrammatūras paraugu skaits AV-TEST kolekcijā pa gadiem.

Neskatoties uz tik dramatisku ļaunprogrammatūras pieplūdumu, saskaņā ar B2B International sadarbībā ar Kaspersky Lab veiktu pētījumu* 12% interneta lietotāju Eiropā netic kiberuzbrukumu pastāvēšanai. Statistika liecina, ka pat tie, kas tic kiberdraudu pastāvēšanai, ne vienmēr uzskata par vajadzīgu aizsargāties pret tiem. Piemēram, tikai 22% aptaujāto domā, ka viņi var kļūt par kibernoziedznieku uzbrukuma upuriem.

Gandrīz trešdaļa lietotāju (34% eiropiešu) nebaidās no savu tiešsaistes kontu uzlaušanas vai nenojauš, ka šāda uzlaušana ir iespējama, taču tas var notikt ne vien ar vienkāršu lapu sociālajos tīklos, bet arī ar personīgo internetbanku, kuras pieejamība atver ļaundarim kāda maku. Bet kiberuzbrukumu radīti finanšu zaudējumi daudziem šķiet gandrīz neiespējami — par tiem nezina vai neraizējas 50% respondentu. Latvijā šis rādītājs sasniedz 59%**. Taču šādi zaudējumi ne vienmēr ir saistīti ar tiešu naudas zādzību no konta. Arī inficēšanās ar ļaunprogrammatūru var radīt neparedzētus izdevumus: par IT speciālista pakalpojumiem, par programmu pārinstalēšanu vai zaudējumus sakarā ar ierīces pagaidu nepieejamību. Kopumā 21% respondentu, kas saskārušies ar ļaunprogrammatūrām, šis incidents ir nodarījis kaitējumu. Pēdējā gada laikā ar finanšu zādzību ir saskārušies 1,9% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju.

 

17% interneta lietotāju Latvijā pēdējā mēneša laikā vismaz vienu reizi ir sastapušies ar ļaunprogrammatūru tiešsaistē. Avots: Kaspersky Security Network.

17% interneta lietotāju Latvijā pēdējā mēneša laikā vismaz vienu reizi ir sastapušies ar ļaunprogrammatūru tiešsaistē. Avots: Kaspersky Security Network.

Jāsaka, ka Latvijas interneta lietotāji nav pašu apdraudētāko vidū pasaulē, tomēr intensitāte, ar kādu ļaundari cenšas inficēt mūsu datorus ir pietiekoši augsta. Tā, saskaņā ar Kaspersky Security Network datiem, pēdējā mēneša laikā 17% Latvijas interneta lietotāju vismaz vienu reizi ir sastapušies ar ļaunprogrammatūru tiešsaistē. Savukārt jaunākā CERT.LV atskaite parāda, ka Latvijā vidējais vienlaicīgi  inficēto datoru vai datortīklu skaits ir (vismaz) ap diviem tūkstošiem, no kuriem vairāki desmiti pieder valsts un pašvaldību iestādēm.

Te mēs varam atgriezties pie tā, ar ko tika sākts. Tieši jaunās ļaunprogrammatūras pieplūdums kopā ar vāju aizsardzību nodrošina ļaundariem zināmu inficēto datorsistēmu skaita eksistenci. Savu artavu ienes lietotāju neticība kiberapdraudējumiem vai to bīstamības nenovērtēšana. Viss tas kopumā “baro” kiberkriminālo pagrīdi un, kā zināms, apetīte rodas ēdot. Katra inficēta datorsistēma tieši vai netieši rada apdraudējumu arī visiem pārējiem interneta dalībniekiem. Tāpēc vēlreiz gribu atgādināt, ka pilvērtīgai mājas datoru un citu ierīču aizsardzībai būtu jāizvēlas vismaz Internet Security klases risinājumi. Atbildīgajiem par datortīklu drošību būtu īstais laiks, ja tas vēl nav izdarīts, palūkoties uz korporatīvajiem drošības risinājumiem vai to versijām, kas ietver ko vairāk par tradicionālo antivīrusu aizsardzību, piemēram, ierīču un programmu pārvaldību, mobilo ierīču pārvaldību, baltos sarakstus, programmatūras labojumu pārvaldību utt. Protams, ir arī svarīgi to visu efektīvi izmantot. Un vēl, noteikti jāņem vērā, ka dažādu ražotāju risinājumi atšķiras savās spējās identificēt un atvairīt apdraudējumus, īpaši visjaunākos. Bet par to parunāsim atsevišķi, tāpēc sekojiet Antivirus.lv jaunumiem.

Pēc Kaspersky Lab pasūtījuma 2014. gada vasarā pētījumu veikusi tirgus izpētes aģentūra B2B International. Apsekojuma gaitā tika aptaujāti 11 135 respondenti no 16 gadu vecuma, kas dzīvo Latīņamerikas, Ziemeļamerikas, Tuvo Austrumu, Āzijas, Āfrikas un Eiropas valstīs.

** Pētījumu Baltijas valstīs ir veikusi aģentūra A. W. Olsen & Partners pēc Kaspersky Lab pasūtījuma.

Birkas:
Iepriekšējais raksts
Nākošais raksts

Komentēt

Jūsu e-pasts netiks publicēts. Obligātie lauki ir iezīmēti *

*

32 + = 42

Vislabākā aizsardzība, lieliskas cenas!
Uz augšu