Kaspersky Lab - Vislabākā aizsardzība, lieliskas cenas!
Sākumlapa » Apdraudējumi » Astoņi interesanti fakti par faksu. Jā, par faksu!

Astoņi interesanti fakti par faksu. Jā, par faksu!

 

 

1. Fakss izgudrots agrāk nekā telefons

Skotu izgudrotājs Aleksandrs Beins 1843. gadā patentēja elektrisko telegrāfu, ar kuru varēja pa vadiem pārraidīt attēlus. Bet telefona patentu Aleksandrs Bells (starp citu, arī skots, tikai emigrējis uz ASV) saņēma tikai 1876. gadā.

Faksu arī daudz agrāk nekā telefonu sāka plaši izmantot. Kopš 1865. gada Parīzes-Marseļas un Parīzes-Lionas sakaru līnijās lietoja itālieša Džovanni Kazelli izgudroto „pantelegrāfu” — īstu, lai gan ne visai ērtu faksu. Apmēram tajā pašā laikā uzsāka darbu eksperimentāla faksimilsakaru līnija Krievijā — tā bija ierīkota starp divām cara pilīm, no kuram viena atradās Sanktpēterburgā, bet otra Maskavā. Pasaulē pirmās komerciālās telefona līnijas sāka darbu tikai nākamajā desmitgadē — 1877. gadā.

2. Jūs sakāt, ka neviens vairs nelieto faksu? Jums tikai tā liekas!

Iespējams, ir radies iespaids, ka faksu jau sen neviens vairs nelieto. Patiesībā tā nebūt nav: jebkura liela uzņēmuma vai valsts iestādes interneta vietnes sadaļā „Kontakti” jūs noteikti ieraudzīsiet arī faksa numuru. Tas nozīmē, ka kaut kur šīs organizācijas birojā atrodas varbūt arī reti lietots, bet joprojām darbam gatavs faksa aparāts. Iespējams, ka pat vairāki.

3. Fakss joprojām ir ļoti populārs Japānā

Par to, ka fakss nekur nav pazudis, viegli var pārliecināties, pameklējot faksa numurus internetā. Meklētājs, atbildot uz šādu uz vaicājumu angļu valodā, uzrāda vairāk nekā 400 miljonu rezultātu un neticami daudz — 300 miljonu — japāņu valodā.

Izrādās, ka Japānā vēl tagad faksu plaši izmanto ne tikai organizācijas, bet arī privātpersonas. Saskaņā ar dažādām aplēsēm faksu joprojām lieto 40-50% Japānas mājsaimniecību.

4. Faksa pārraides standarts pēdējoreiz uzlabots 2005. gadā

Galvenais dokuments, kurš nosaka faksa darbības svarīgākos aspektus un kura prasības arī tagad izpilda šīs aparatūras ražotāji, ir izstrādāts 1985. gadā — tas ir ITU-T Recommendation T.30. Kopš tā laika dokuments ir aptuveni piecpadsmit reižu mainīts un papildināts, taču pēdējoreiz tas darīts 2005. gadā.

Ja kāds jau ir paguvis aizmirst, tad atgādināsim, ka 2005. gadā jaunākā operētājsistēma bija Windows XP, progresīvākā pārlūkprogramma — Internet Explorer 7, bet pasaulē populārākais mobilais telefons — Nokia 1110.

5. Pa faksu var pārraidīt krāsainus attēlus

Daudzi nemaz nezina, ka pa faksu var pārraidīt ne tikai melnbaltus, bet arī krāsainus attēlus. Šos iespēju minētajā standartā T.30 iekļāva 1996. gadā. Turklāt melnbaltos attēlus pārraida TIFF formātā, bet krāsainu attēlu pārraidei izmanto JPEG formātu.

Protams, tas nenozīmē, ka visi pēc 1996. gada izgatavotie faksa aparāti var pārraidīt un izdrukāt krāsainus attēlus — tas ir atkarīgs no attiecīgā modeļa. Taču daudzi aparāti, kurus tagad lieto, var veikt šādu pārraidi.

6. Mūsdienu fakss — ne tikai faksa aparāts vien

Patiesībā lielākajā daļā organizāciju speciālie faksa aparāti droši vien jau sen ir nodoti lūžņos, bet to vietā uzstādītas multifunkcionālās ierīces (MFD) — printeris, skeneris, kopētājs un pats fakss.

Tāda ierīce faktiski ir diezgan gudrs dators. No vienas puses šis dators ir savienots ar telefona līniju, lai varētu saņemt un pārraidīt faksus. No otras puses tas bieži vien ir savienots ar mājas vai uzņēmuma datortīklu, lai varētu ērti drukāt un skenēt.

7. Lai atjauninātu faksa multifunkcionālās ierīces  aparātprogrammatūru, tā ir… jāizdrukā

Multifunkcionālā ierīce vispirms ir drukas iekārta. Tāpēc tā darbojas pēc printera principa. Bet jebkuras komandas, ko dators dod printerim, tiek noformētas kā drukāšanas uzdevumi. Tas attiecas arī uz aparātprogrammatūras atjauninājumu — arī tas tiek dots kā drukāšanas uzdevums. Protams, ka no lietotāja viedokļa tas tā nebūt neizskatās: no ražotāja oficiālās vietnes tiek lejupielādēta programma, kura  atjaunina aparātprogrammatūru. Taču „aizkulisēs” viss notiek tieši tā — aparātprogrammatūra tiek it kā „izdrukāta”.

8. Faksu var izmantot, lai uzlauztu uzņēmuma tīklu

Konferencē DEF CON 26 pētnieki Janivs Balmass un Ejals Itkins uzstājās ar ziņojumu „What the Fax?”, kurā parādīja, kā faksu var uzlauzt, izmantojot tā savienojumu ar telefona tīklu. Veicot savu pētījumu, Balmass un Itkins bija uzlauzuši vienu no lētajiem HP MFD modeļiem.

Pētniekiem vajadzēja ilgu laiku, lai izpētītu MFD aparātprogrammatūru, taču galu galā viņiem izdevās atrast ievainojamību tajā ierīces operētājsistēmas modulī, kurš atbild par faksa JPEG datņu apstrādi. Izmantojot šo ievainojamību, viņi nosūtīja īpašu faksu uz MFD un tā pilnīgi pārņēma ierīci savā varā. Lai demonstrētu iespējamās sekas, Balmass un Itkins izmantoja ekspluatējumu EternalBlue, kas ir kļuvis plaši pazīstams pēc WannaCry un NotPetya epidēmijām, un inficēja datoru, kas bija tajā pašā tīklā, kuram bija pieslēgts MFD.

 

 

Pētnieki informēja HP par saviem atklājumiem. Par laimi HP atbildīgi reaģēja, piešķīra ievainojamībai statusu „kritiska” un ātri izlaida izlabotu aparātprogrammatūru ierīcēm, kurām ir šī ievainojamība.

Starp citu, tādu ierīču sarakstā ir aptuveni simts modeļu; ja arī jūs lietojat HP MFD ar faksu, iesakām iepazīties ar sarakstu un vajadzības gadījumā veikt atjaunināšanu. Un pie reizes padomājiet, vai tiešām jums vajadzīgs tāds bezcerīgi novecojis sakaru līdzeklis kā fakss. Varbūt pienācis laiks no tā atteikties?

Birkas:
Iepriekšējais raksts
Nākošais raksts

Komentēt

Jūsu e-pasts netiks publicēts. Obligātie lauki ir iezīmēti *

*

2 + 6 =

Kaspersky Lab - Vislabākā aizsardzība, lieliskas cenas!
Uz augšu